Oskars Špickofs, Grobiņas draudzes padomes priekšsēdētājs
Piedāvājums no SĀC izvērtēt mūsu draudzi nāca brīdī, kad draudzē notika dažādas aktivitātes, bet bieži tās bija neplānotas vai steigā īstenotas, par kurām daļa vadītāju un draudzes locekļu pat nezināja. Katra nozare vairāk darbojās pati par sevi, un šādā situācijā ļoti pietrūka savstarpējas uzticēšanās un vienprātība vadītāju starpā par to, kā lietas ir nepieciešams darīt draudzē. Daļa vadītāju kārtējo sapulci uztvēra kā „zobu sāpes”, jo bija jau prognozējams, ka runāsim 2 līdz 3 stundas, bet konkrētus lēmumus tā arī nepieņemsim. Lielākā daļa vadītāju saprata, ka kaut kas būt jāmaina, bet nevarējām pateikt, kas tieši. Tāpēc piekritām būt SĀC izmēģinājuma “trusīši”. Bija, protams, bailes, jo atradāmies apstākļos, kad bija sajūta: „Kas mums te vispār notiek?”. Bija bažas, ka ieraudzīsim, cik patiesībā tālu esam no mērķtiecīgas draudzes, cik slikti viss ir. Arī mācītājam bija sava veida bažas par šo izvērtēšans procesu, jo viņš ir draudzes vadītājs. Bet katrs vadītājs ir līdzatbildīgs par to, kas un kā notiek draudzē. Mācītājs visu nevar izdarīt viens.

Taču izvērtēšanas process bija pārsteidzoši profesionāls gan no praktiskās padomdošanas, gan arī no garīgās vadības puses. Draudzes vadītāji tik fokusēti uz to, ko par vadību saka Bībele. Draudze kā vienota Kristus miesa un kā mēs, kā vadītāji, to vadām. Nenoliedzami tas prasīja mobilizēšanos no visiem draudzes vadītājiem, apņemšanos sadarboties gan ar SĀC, gan savā starpā. Ja ir vienpusēja komunikācija tikai no SĀC puses un draudzes vadītāji nav atsaucīgi, tad izvērtēšanas procesam nav jēgas.

Man personīgi izvērtēšanas process bija laba skola ne tikai kā draudzes vadītājam, bet arī personīgi. Tas bija liela svētība. Pirmkārt, izvērtēšanas procesā notika izlīgšana starp draudzes nozaru vadītājiem, tika atjaunota savstarpējā uzticība un cieņa.Tā uzplēsa vecos augoņus un mēs piedzīvojām dziedināšanu. SAC bija kā trešais elements. Līdzīgi kā laulībā, kad iestājas krīze, paši vairs nevar tikt galā ar savām attiecībām, ir nepieciešams konsultants, kāds no malas.

Otrkārt, izpratām viens otra personības tipus, sapratām, kāpēc rīkojamies, reaģējām tā un ne citādāk. Atklājām katrs savas stiprās un vājās puses, un tas palīdzēja saprast, kāpēc esam kaut kā rīkojušies pagātnē.

Treškārt, sākām regulāri tikties kā vadītāji. Tagad nozaru vadītāji tiekamies reizi mēnesī.

Ceturtkārt, mums tagad ir draudzes darbības gada plāns, kuru visi vadītāji salikām kopā, lai zinātu, kas, kad notiek, kurš ir atbildīgs par konkrēto aktivitāti, kur nepieciešama kāda palīdzība, lai aktivitātes nepārklātos utt.

Piektkārt, mācītājs izvirzīja savas kalpošanas mērķus, kurus viņš sadarbībā ar citiem draudzes locekļiem izlūdza, jo mērķiem ir svarīgi būs saskaņā ar Dieva gribu. SAC centrs mūs mudināja izvērtēt, vai mūsu aktivitātes, plāni iet kontekstā ar Jēzus pavēli – iet uz darīt par mācekļiem.

Saistībā ar izvērtēšanas procesu cilvēki draudzēs jūt bažas, ka tas tiek veikts ar biznesa piegājienu un ka rezultāti var tikt pagriezti pret kādu no vadītājiem . Protams, draudzes garīgā vadība ir prioritāte, bet tas nav iespējams bez organizatoriskā atbalsta. Ja kāds man saka, ka darba organizēšana nav garīga, tad kā Nehemija varēja atjaunot mūri? Viņš saņēma vīziju no Dieva, ka Izraēla tauta ir izklīdināta, ka viņam jāuzceļ mūris, lai apvienotu tautu, viss pārējais sastāvēja no organizatoriskiem jautājumiem un lūgšanām. Ja draudzes vadītāji var atbildēt uz zemāk minētajiem jautājumiem ar „jā”, tad viņiem izvērēšana nav nepieciešama, bet, ja kaut uz vienu jautājumu nevar atbildēt apstiprinoši, tad tomēr būtu svarīgi apsvērt izvērtēšanas nepieciešamību:

  • Vai draudzes vadītāju starpā ir vienprātība par to, kurš par ko konkrēti ir atbildīgs un kādus pienākumus veic?
  • Vai draudzei ir zināms konkrēts rīcības plāns vismaz turpmākajiem 3-6 mēnešiem, lai īstenotu Jēzus Kristus pavēli?
  • Vai zināt, cik daudz un kādus resursus Dievs ir devis draudzei, kurus ir jālieto šī plāna īstenošanai?
Kaspars Jonass, Grobiņas baptistu draudzes slavēšanas kalpošanas vadītājs

Grobiņas draudzē tikko beidzās izvērtēšanas sesija. Jāatzīst, ka šī izvērtēšana mums ir bijusi ļoti svētīga. Cilvēki ir varējuši izteikt, ko viņi domā par draudzi un kalpošanu, vadību. Jāsaka, ka, kā vienmēr, nav viegli dzirdēt par sevi labas un arī ne tik labas lietas, bet izvērtēšanas process ir bijis nozīmīgs, jo deva iespēju paskatīties uz sevi no malas. Biju ļoti pārsteigts, ka mums ir stipras puses, ikdienā to visu uztvēru kā pašsaprotamu. Esam saņēmuši ieteikumus, kur virzīties tālāk, ko mūsu draudzei deva šī komanda un kas ļoti liela mēra bija arī atgriešanās pie Pētera Sproģa ieteikumiem pirms gada, kad viņš runāja par draudzes vīziju un mērķiem. Es zinu, ka mums tagad priekšā stāv liels darbs, lai uzlabotu savu situāciju daudzās nozares. Domāju, ka mūsu mācītājs Haralds un draudzes vadība piekritīs šiem komandas ieteikumiem un mentoringam. Es to redzu, kā ļoti lielu iespēju draudzes vadībai, jaunajiem vadītajiem un pašai draudzei. Es domāju, ka mums ir ļoti paveicies ar to, ka mums ir salīdzinoši jauni nozaru vadītāji 25-35 gadu robežās, kas varbūt ir atvērtāki pārmaiņām. Uzskatu, ka katrai draudzei būtu svētīga, godīga, varbūt pat grūta, bet vajadzīga šāda izvērtēšana, lai kaut vai vienkārši saprastu savas stiprās puses. Ja ir par ko pateikties šodien, tad šī ir tā lieta!

Kaspars Jonass,
Grobiņas baptistu draudze,
slavēšanas kalpošanas vadītājs


Mārcis Zīverts, Priekules baptistu draudzes sludinātājs
Nāku no biznesa pasaules, tirdzniecībā nostrādāju desmit gadus, un darba vietā veicām izvērtēšanu, pēc kuras ievērojami uzlabojās pārdošanas rezultāti. Tāpēc, tikko kā dzirdēju par iespēju veikt draudzes izvērtēšanu, zināju, ka gribēšu to darīt. Protams, man bija bažas, ka atklāsim, cik slikti patiesībā ir, ka izrādīsies – cilvēkiem nepatīk mani sprediķi, ka viņus neapmierina veids, kādā vadu dievkalpojumu.

Iespējams, draudze vēl nejūt izvērtēšanas augļus, bet komandai, kas strādā ar draudzi, tā bija ļoti svarīga. Izvērtēšanas laikā atklājam, ka nezinām, kāpēc rīkojam pasākumus gan draudzē, gan ārpus tās, ko Kristus domā par mūsu aktivitātēm. Bet es vēlos zināt, kāpēc kaut ko daru, kāds ir mērķis. Tagad, pirms rīkojam pasākumu, atbildām uz pamatjautājumiem: kāpēc rīkojam pasākumu, ko sagaidām no tā, kā tas saskan ar draudzes vīziju, misiju, kā tas saskan ar Jēzu pavēli darīt par mācekļiem.

Tāpat komandā izrunājām, kādi ir katra pienākumi, cilvēki apzinājās savas dāvanas, atklājām, cik daudz mums pieder. Pirms tam nebijām par to runājuši. Piemēram, man draudze ir viss novads, esmu vairāk misionāls, iesaistos skolas darbā, pašvaldībā un tā ir mana dāvana, nevis veikt administratīvo darbu vai organizēt dievkalpojumu. Ir citi draudzes locekļi, kuri daudz labāk var risināt šos jautājumus. Nevaru apgalvot, ka visi komandā satvēra izvērtēšanas rezultātus, bet visam ir savs laiks. Taisnību sakot, mēs ļoti slikti pildījām savus mājas darbus, principā, nepildījām tos, un ar SĀC ieteikumu ieviešanu atpaliekam par pusgadu. Kad SĀC pārstāvji ieteica, „jums jādara tā!”, uzreiz jau nemainījāmies. Bet tagad varu apgalvot, ka viņu teiktais iedrošinājums ir nācis par labu, tas tikai noticis ar pusgada kavēšanos. Piemēram, šobrīd nozaru vadītāji regulāri nāk kopā vai, iesaistoties draudzes dibināšanā, meklējam cilvēkus un mācāmies atklāt viņu stiprās puses, Gara dāvanas, plānojam budžetu utt.

Edgars Mažis, Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs
Izvērtēšanas procesu draudzē iesākām jau vismaz pusotru gadus pirms SĀC izvērtēšanas. Sapratām, ka ir svarīgi uzzināt, kāds ir mūsu draudzes garīgais stāvoklis un vēlējāmies redzēt objektīvu skatījumu uz draudzi no malas.

Procesa laikā ieraudzījām gan savas draudzes plusus, gan mīnusus. Piemēram, kalpošanu vadītāji bija pārstrādājušies, sapratām, ka nepieciešams pārdalīt atbildības un svarīgi organizēt regulāras tikšanās ar kalpošanas vadītājiem. Tāpat arī uzsākām dievkalpojumu tēmas sasaistīt ar draudzes mērķiem un šī gada laikā visi mērķi būs izrunāti.

Māris Pētersons, Ev. lut. Jēzus draudzes priekšnieks
Draudzē daudzi no mums apmeklē dažādus seminārus, konferences, piemēram, GLS, tāpēc cilvēki aktīvi meklē veidus kā padarīt draudzes darbu efektīvāku, kā uzrunāt cilvēkus, kā kalpot viņiem labāk. Semināros bieži runā par to, ka nepieciešams paskatīties no malas un kad nāca šāds piedāvājums izvērtēt mūs draudzi, padome tam  ātri piekrita. Mūsu draudze ir liela, bet locekļu skaits patiesībā nepieaug, drīzāk samazinās. Tādēļ ir nepieciešamība  meklēt ko jaunu, izvērtēt esošo un būt gataviem mainīties. Nebija baiļu, ka pateiks, ka darām kaut ko nepareizi, jo nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara.

Uzskatu, ka izvērtēšanas process nebija sarežģīts un tam noteikti bija jēga. Galvenie etapi bija draudzes locekļu anketēšana, pārrunas grupās, izvērtējuma prezentācija un diskusija. SĀC pārstāvji izteica, vairākus ieteikumus par kuriem paši jau bijām domājuši. Piemēram, par lēmumu pieņemšanas procesu, jo mums ir samērā liela draudzes padome, tāpat arī par nozaru vadītāju noslodzi. Nav tā, ka izvērtēšana būtu kaut ko radikāli mainījusi, drīzāk, tās rezultātā ieraudzījām kādas lietas detalizētāk un jautājumus, par kuriem vairāk jādomā.

Mēs bijām pirmā luterāņu draudze, ko izvērtēja SĀC, domāju, ka nav tik būtisku atšķirību starp luterāņu un baptistu draudzēm, tomēr kādās niansēs tās izpaužas un dažiem cilvēkiem tās varētu būt svarīgas. Katrā ziņā vērtēju pozitīvi, ka veidojas organizācija, kas sniedz šādus pakalpojumu draudzēm. Ja izvērtēšanu piedāvātu mūsu baznīcas vadība, domāju, ka draudzes daudz vairāk baidītos no šī procesa, jo negribētu, ka vadība ierauga kādas problēmas. Taču šajā gadījumā konsultējošā organizācija ir pilnīgi neitrāla un izvērtēšanas rezultāti paliek tikai draudzei.